Kati
2

Te Whakaako Reo ā-Waha

He kōrero e hāngai ana ki ngā tikanga whakaako a te kaiako mō te reo ā-waha.

Te reo o te ākonga

Nō hea te reo ā-waha o te ākonga?

Ka whāngaia te reo ā-waha o te ākonga mai i ngā horopaki maha o tōna ao.

 

inline te reo a waha

 

Mehemea ka rongo te ākonga i te reo i ngā horopaki maha o tōna anō ao, ka whānui tana puna kupu, ka mōhio anō ia ki te whakatakoto i ōna whakaaro me ōna anō hiahia ki te reo Māori. 

Otirā, he reo whakarauora te reo Māori, arā, kei tōna 4.1% noa iho te tokomaha o ngā tāngata e mōhio ana ki te kōrero Māori i Aotearoa (Tatauranga Aotearoa 2006). Waihoki, he ruarua noa iho ngā horopaki e rongo ai te nuinga o ngā ākonga i te reo Māori. 

He pānga nui ō ēnei āhuatanga ki te reo ā-waha o te ākonga. Hei tā ngā tohunga whakaako reo (Edmonds mā 2013, May rāua ko Hill 2008) me aro nui ngā kaiako ki ngā rautaki whakaako reo tuarua hei tautoko i ā rātou mahi whakaako reo ā-waha i roto i ngā akomanga rumaki.

Te whakaako reo tuarua

Ko te whāinga matua o ngā rautaki whakaako reo tuarua, kia whakapiki i te reo o te ākonga kia kaiaka ai. 

Hei tā Edmonds mā (2013), e ono ngā āhuatanga hei whakapakari kia piki ake te reo o te ākonga kia kaiaka ai. Me whakapakari:

  1. te reo whakaputa (oral production) – ko ngā momo oro e whakaputaina ana e te ākonga i a ia e kōrero ana, arā, ko te mita, ko te whakahua, ko te tangi o te reo, ko te rere o te reo me te haukaha (stress).
  2. te reo whakawhiti (discourse) – ko ngā momo kīanga me ngā kupu e whakahuatia ana e te ākonga kia mārama ai te kaiwhakarongo ki a ia.
  3. te puna kupu (vocabulary) – ko te whānui o ngā momo kupu e mōhiotia ana e te ākonga.
  4. te taha wetereo (grammar) – ko te mōhio ki ngā momo whakatakotoranga o te reo Māori.
  5. te whakaaro Māori (Māori discourse) – ko ngā āheinga reo me ngā momo kīanga motuhake o te reo Māori.
  6. te taha hinengaro (cognition) – ko te āheinga ki te whai i ngā rautaki ā-hinengaro e tika ana hei hāpai i tōna reo Māori.

Mā te kaiako tonu e whakatakoto ngā mahere whakaako e hāngai ana ki ngā matea ako o ngā ākonga.

Ngā rautaki whakaako reo tuarua

He tino āwhina ngā momo rautaki whakaako reo tuarua ki te whakapakari i ngā āhuatanga o te reo ā-waha o te ākonga.

I runga i tēnei whakaaro, kua rārangihia mai nei ētahi o ngā momo mātāpono o te whakaako reo tuarua: 

  1. Me mōhio te kaiako ki ngā ākonga: ōna wheako, tōna taumata ako, tōna taumata reo.
  2. Ko te māramatanga te aronga nui: ko te whāinga matua o te kōrero, kia whai māramatanga te kaiwhakarongo – ahakoa te tika, te hē rānei o te whakatakoto. Ka kite ana te ākonga e mārama ana te kaiwhakarongo ki tana kōrero, kua whai take tana whakaputa kōrero. He mea whakaawe tēnei i tana whai i te reo.
  3. Me āta whakatakoto ngā akoranga katoa: ahakoa he aha te kaupapa (arā, ko te reo ā-waha, ko te pāngarau, ko te pūtaiao rānei) me āta whakatakoto ngā mahi kia mārama ai ngā ākonga katoa ki te whāinga o te mahi me ngā momo kupu e hāngai ana ki te kaupapa.
  4. Me whai take ngā mahi: whakaakohia ngā momo ngohe i roto i ngā horopaki tūturu, i tētahi horopaki whai pānga rānei ki te ao, ki ngā hiahia rānei o te ākonga.
  5. Me kōrero, me whakarongo hoki ngā ākonga: me āta whakarite te kaiako i te mahi kia noho ko ngā ākonga hei kaikōrero matua. He taumata ako te noho wahangū. Me whai wāhi hoki te ākonga ki te whakarongo ki te reo i roto i ngā horopaki tūturu.

Anei anō ētahi mātāpono mō te whakaako reo tuarua:

Ellis’s 10 principles for instructed second-language acquisition

Ngā āheinga reo

Me mātua whai take ngā whakawhitinga kōrero a te ākonga.

Ko ngā āheinga reo he momo take e kōrero ai te ākonga. Anei ētahi:

  • Ko te whakataurite me te whakarerekē
  • Ko te tohutohu
  • Ko te tuku tono
  • Ko te tuku pātai
  • Ko te whakatakoto whakaaro
  • Ko te whakarāpopoto
  • Ko te tautohe
  • Ko te tuku amuamu
  • Ko te tūhonohono tāngata
  • Ko te tātai kōrero
  • Ko te matapae
  • Ko te whaikōrero
  • Ko te whakaae/whakahē
  • Ko te mihi/poroporoaki
  • Ko te whakaahua
  • Ko te wānanga
  • Ko te whiriwhiri whakaaro.

Kei konei ētahi atu āheinga reo:

NZ Curriculum Oral language Exemplar Support

  • teachers-notes.pdf
  • 202 KB

Te reo ā-waha i te akomanga

Āwhea?

Ehara i te mea me whakatū tētahi akoranga motuhake mō te reo ā-waha anake.

Whakahāngaitia ngā ngohe reo ā-waha ki tētahi kaupapa i te akomanga. Hei tauira:

  • I mua i te pānui, i te tuhituhi, i te pāngarau, i te aha rānei.
  • Hei whakapuaki i te kupu/rerenga/whakataukī/kīwaha o te wiki.
  • Hei whakapuaki i tētahi kaupapa hou.

Mā wai?

Mā te kaiako tonu e whiriwhiri ngā momo huihuinga e tika ana mā te ngohe me ngā ākonga:

  • Te mahi takitahi.
  • Te mahi takirua.
  • Te mahi ā-rōpū.
  • Te mahi ā-akomanga.

Me pēhea?

  • Ko te māramatanga te aronga nui.
  • Me kōrero te ākonga.
  • Me whai take tana kōrero.
  • He wā anō me whakarongo te ākonga.

Anei ētahi momo huarahi whakakōrero i te ākonga:

  • Te kimi pārongo
  • Te matapae
  • Te whakautu tīwhiri
  • Te kimi mōhiotanga
  • Te kimi hoa
  • Te whakawhiti pārongo
  • Te kohikohi pārongo
  • Te kōtuitui pārongo
  • Te whakariterite pārongo
  • Te tohutohu
  • Te whai tohutohu
  • Ngā kēmu kāri
  • Ngā kēmu poari
  • Ngā panga
  • Ngā whakaari
  • Ngā ngohe whakataruna.