Kati

Wāhanga 3 - Ngā pā o Te Ātiawa

Ko tēnei wāhanga e hāngai ana ki ētehi o ngā pā o Te Ātiawa, ko ngā pā ka tūhuratia i tēnei wāhanga ko Rewarewa pā, Ōtaka pā me te pā o Māhoetahi.

Te wāhanga o TMoA

Te Whenu

Te Whāinga Paetae

 Ngā kawenga mā te kaiako

Ngā mahi a te ākonga

Te Reo Māori

Ā- Waha

Rautaki Reo

6.6

 

Ka tika te whakarāpopoto i ngā ariā matua o te kōrero ā-waha, ā-tuhi, ā-tā rānei.

Ōtaka pā

 

Ko Taranaki te mounga

Ko Tokomaru te waka

Ko Te Atiawa te iwi

Ko Te Herekawe te awa

Ko Ngāti Te Whiti te hapū

Ko Otaka te pā tawhito

 

Ko tētehi o ngā kōrero rongonui mō tēnei pā ko te pakanga i tū ki waenganui i a Ngāti Te Whiti me te tauā o Pōtatau Te Wherowhero i te tau 1831. I Ōtaka pā a Dicky Barrett rāua ko Jacky Love, he Pākehā e noho ana ki Te Ātiawa, nā rāua te iwi o Taranaki i āwhina i tēnei pakanga mā te tuku pūrepo hei āwhina i te iwi.

 

Anei tētehi pae tukutuku hei tirotiro mā te kaiako e āta whakamārama i ētehi kōrero mō te tokorua nei

http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-SmiHist-t1-body1-d19.html

 

 

Ko tā te kaiako mahi he whāngai i ēnei kōrero ki ngā ākonga kia mōhio rātou ki ngā kōrero mō Ōtaka pā.

 

 

He Tuhinga whakarāpopoto

Mahi takitahi

 

Mai i ngā kōrero kua whāngaihia ki ngā ākonga mō Ōtaka pā.

 

 

Ko tā te ākonga mahi he tuhi kōrero whakarāpopoto, e whakarāpopoto ana i ngā kōrero mō te pakanga i tū ki waenganui i a Ngāti Te Whiti me Waikato.

Pūtaiao

Te Ao Tūroa

4.4 (ii) Papatūānuku

 

Ka mārama haere ki ngā āhuatanga nui o te mata o Papatūānuku, arā, te wai, te toka, te one, me ngā āhuatanga e taea ai te ora i reira.

 

 

Rewarewa pā

 

Ko Taranaki te mounga

Ko Tokomaru te waka

Ko Te Atiawa te iwi

Ko Waiwhakakaiho te awa

Ko Ngāti Tāwhirikura te hapū

Ko Rewarewa te pā tawhito

 

Kei te pūaha o te awa o Waiwhakaiho tēnei pā. Tū tiketike ana tēnei pā tūwatawata ki runga ki te pari mārakerake o te awa o Waiwhakaiho, ā, anga atu rā ki te paerangi moana tuarangaranga. 

 

He rongonui tēnei pā mō te pakanga nui i tū ki waenganui i a Ngāti Tāwhirikura me ētehi iwi nō Te Ātiawa.

 

Anei tētehi pae tukutuku hei tirotiro mā te kaiako e āta whakamārama i ētehi kōrero mō tēnei pā

 

http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-BesPaMa-t1-body-d5-d1-d4.html

 

Ko tā te kaiako mahi he whāngai i ēnei kōrero ki ngā ākonga kia mōhio rātou ki ngā kōrero mō Rewarewa pā.

Tirohanga manu

He mahi tatahi

 

Ko te mahi a te ākonga he tā i tētehi pikitia o te pā mai i te tirohanga manu.

Ko tā te ākonga mahi he āta tā i ia wāhanga o ngā rā o mua o te pā, kia kitea te whakatakotoranga o te pā me ngā wāhanga motuhake o te pā.

 

Hauora

 

 

 

Tangata

4.1 whanaungatanga

 

Ka tautohu, ka whakamārama i te rerekē haere o ngā horopaki whanaungatanga me te pānga hoki ki ngā haepapa o ia tangata, kātahi ka whakaahua i ngā whakautu e tika ana

Māhoetahi pā

 

Ko Taranaki te mounga

Ko Tokomaru te waka

Ko Te Ātiawa te iwi

Ko Waiongana te awa

Ko Puketapu te hapū

Ko Māhoetahi te pā tawhito

 

Ko tētehi kōrero rongonui o tēnei pā ko te taenga mai o Ngāti Hauā nō Waikato ki te tautoko i a Te Ātiawa ki te pakanga ki te karauna.

 

Anei tētehi pae tukutuku hei tirotiro mā te kaiako e āta whakamārama i ēnei pitopito kōrero.

http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-Cow01NewZ-c21.html

 

Ko tā te kaiako mahi he whāngai i ēnei kōrero ki ngā ākonga kia mōhio rātou ki ngā kōrero mō Māhoetahi pā.

 

Mahere

Mahi takitahi

 

Mai i ngā kōrero kua whāngaihia ki te ākonga mō Māhoetahi pā, ko tā te ākonga mahi he tā i te rohenga o tēnei pā me tēnei hapū ki tētehi mapi o Taranaki kia mōhio ai te ākonga kei whea te pā nei.

 

Mutu ana tana tā i te rohenga ki te mapi ko tāna mahi he rangahau i te take i haere mai a Ngāti Hauā nō Waikato ki te āwhina i a Ngāti Puketapu ki te pakanga ki te karauna.

 

Ka tuhi i tētehi kōrero e whakamārama ana i te pepeha o Māhoetahi pā me te hononga mai o Ngāti Hauā ki a rātou.

Ko tēnei wāhanga e hāngai ana ki ētehi o ngā pā o Te Ātiawa, ko ngā pā ka tūhuratia i tēnei wāhanga ko Parihāmore pā, Puke Ariki pā me te pā o Pukerangiora.

Te wāhanga o TMoA

Te Whenu

Te Whāinga Paetae

 Ngā kawenga mā te kaiako

Ngā mahi a te ākonga

Te Reo Māori

Ā- Waha

Rautaki Reo

4.2

 

Ka hāngai te reo ā-waha, ā-tinana ki te kaupapa

Parihāmore Pā

 

Ko Taranaki te mounga

Ko Tokomaru te waka

Ko Te Atiawa te iwi

Ko Te Hēni te awa

Ko Tūparikino te hapū

Ko Parihāmore te pā tawhito

 

He rongonui tēnei pā mō ngā kōrero mō Pōtaka Taniwha me Urukinaki. Kei tēnei aratohu kaiako ētehi kōrero mō tēnei hononga, ki konei whakaūtia ai ēnei kōrero.

 

Ko tā te kaiako mahi he whāngai i ēnei kōrero ki ngā ākonga kia mōhio rātou ki ngā kōrero mō te pā o Parihāmore.  

 

 

He mahi Rangahau

Mahi takirua

 

He nui ngā kōrero mō Pōtaka Taniwha me Urukunaki engari ko te mahi a te ākonga he rangahau ko wai ngā uri o te tokorua nei.

 

Ko tā te ākonga mahi he rangahau i te whakapapa i heke mai i te tokorua nei. Ka āta pato ki te rorohiko te whakapapa i kitea e rātou. Ka tū ki mua i te akomanga ki te whakamārama i ngā uri a te tokorua nei.

 

 

 

 

Pūtaiao

Te Ao Tūroa

4.3 Taiao

 

Ka āhukahuka, ka whakamārama i ngā panoni o ngā momo koiora (me ngā mea motuhake o Aotearoa), o neherā tae noa ki tēnei wā

Puke Ariki pā

 

Ko Taranaki te mounga

Ko Tokomaru te waka

Ko Te Atiawa te iwi

Ko Te Huatoki te awa

Ko Ngāti Te Whiti te hapū

Ko Puke Ariki te pā tawhito

He nui ngā ariki i noho mai ki te pā o Puke Ariki

Ko tā te ākonga mahi he rangahau i ngā ariki i whai pānga ki tēnei pā.

 

Anei ētehi pae tukutuku hei tirotiro mā te kaiako e āta whakamārama i ētehi kōrero mō tēnei pā

http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-SmiHist-t1-body1-d19-d3.html

 

Tito waiata

He mahi takitoru

 

Mai i ngā mahi rangahau kua oti te mahi e ngā ākonga, ko tā ngā ākonga mahi he tito i tētehi waiata mō ngā rangatira mō tētehi rangatira rānei o puke Ariki Pā.

Mā ngā ākonga te momo waiata e whakatau.

 

 

Hauora

 

 

 

Tinana

Huatau o te whanaungatanga

6.2

 

Ka whakaatu i tōna mārama ki ngā āhuatanga e puta ai te tuakiri whaiaro o te tangata, kia taea ai te whakanui i tōna tū motuhake me te tiaki i tōna oranga wairua, oranga hinengaro, oranga tinana.

Pukerangiora  pā

 

Ko Taranaki te mounga

Ko Tokomaru te waka

Ko Te Atiawa te iwi

Ko Te Whaitara te awa

Ko Pukerangiora te hapū

Ko Pukerangi te pā tawhito

 

Ko ngā kōrero rongonui o tēnei pā e hāngai ana ki ngā pakanga i tū ki konei ki waenganui i tēnei iwi me ngā iwi Māori me ngā iwi Pākehā.

 

Anei tētehi pae tukutuku hei tirotiro mā te kaiako e āta whakamārama ana i ētehi kōrero mō tēnei pā me ēnei pakanga.

https://nzhistory.govt.nz/media/photo/pukerangiora-pa-historic-reserve

 

Ko tā te kaiako mahi he whāngai i ēnei kōrero ki ngā ākonga kia mōhio rātou ki ngā kōrero mō Pukerangiora pā.

Tūmatauenga

Mahi takitahi

 

Mā te kaiako ngā ākonga e whakaako ki te mau rākau me ngā momo nekehanga pakanga mō te mau rākau. Mehemea kāore i te kaiako ēnei pūkenga ka haere ia ki te ako ka haere rānei ki te kimi i tētehi ki te whakaako i tōna akomanga.

 

Ko te whāinga kia 10 ngā āhei mau rākau hei ako mā ngā ākonga e 5 hoki ngā nekehanga ā-kapa.

 

Ko ēnei mahi he tohu mahara ki ngā pakanga i tū ki te pā o Pukerangiora.